Dieva students

Apstādini mani pirms es eju,  Lai neredzu tumšu ieleju Apstādini mani pirms es skrienu, Lai piedzīvoju katru dienu,  Apstādini mani pirms es domāju, Lai es nekļūstu par vāju, Apstādini mani pirms es runāju, Lai es sevi iemīlēju.  

Skumju pēdas sirdī Domājot par notikumiem Kas notiek manī Ar neizprotamiem stāstiem Prāta migla un atmiņas   Tas ir kā pāri tikt laimei Lietus un asaras Redzi sevi ka tuvojas diena nelaimei Toties ir cits horizonts redzams Ik uz Tava soļa  Saļimsti un būsi neredzams Kas bijis kā punkts uz dzejoļa Pasaulē tvīkstu par Tevi  Klusi aizveru acis  Aizvest projām vēlos sevi Tamdēļ esmu ļoti apjucis 

Mana pasaule apgriezās kājām gaisā Bailes sevi redzēt Kad visu sevi saliku visu vienā maisā Nevar tam noticēt un pieredzēt Naktī nevaru gulēt  Raudu un sāpēs kliedzu  Domas skrien un nevaru formulēt Sajūtas sev liedzu  Varu tikai atkārtot vārdus ka apstājies Tev ir nepieciešams miers  Nav vajadzīgs domāt kas krājies Lai pār mani nonāk sirdsmiers

(Jeremija 18 1-4)          Šis ir tas vārds, kas nāca pār Jeremiju no Tā Kunga: "Celies un ej podnieka namā, tur Es tev došu Savus norādījumus!" Tad es iegāju podnieka namā, un redzi, viņš kaut ko darināja ar savu podnieka ripu.   Un, kad trauks, ko viņš darināja, neizdevās, kā tas ar mālu podnieka rokās gadās, tad viņš pataisīja no tā citu trauku, kā tas viņam tieši patika.         Ar šādu domu devos uz kaut ko zināmu, bet tai pašā laikā nezināmu. No visas sirds es vēlos pateikt paldies tiem, kas iedrošināja mani doties šajā ceļā. Es pirms došanās izjutu šaubas, vai iederēšos tur, jo esmu no vecākiem jauniešiem. Bet jau pēdējā naktī biju ļoti iejutusies kād svarīga daļiņa no grupas!       Tieši daži draugi mani īpaši stiprināja gan caur jokiem un smiekliem, gan lūgšanu, iedrošinājuma vārdiem. Šie jaunieši ir spridzekļi - īpaši viena dalībnieka acīs es ikreiz redzēju spožumu, kas liecināja, ka baznīca...

Kaut kad nesenā pagātnē piedzima meitene R un jūtas citādāka kā viņas apkārtne satiktie cilvēki. Tad pagāja kāds laiks viņa pieauga un kļuva par pieaugušo, bet sajūtās viņa bija bērns un atkal citādāka.        Tad viņa satika puisi vārdā A. Un R redzēja, ka viņš ir citādāks kā citi cilvēki un viņai sajūtās parādījās cerība, ka viņa nav viena šāda citādā pasaulē. Un viņi kļuva par draugiem. Viņi kopīgi jūtās neparasti tuvi, pat kad R uzticējās A ļoti savus pārdzīvojumus.        Kādu dienu bija A dzimšanas dienā, bet R bija nelaimīga, jo jūtās nodota no sava citādā drauga A. Šajā dienā viņu ceļi šķīrās un varbūt pat uz mūžu.  Stāsta morāle ne visi citādie Tevi sapratīs un būs Tev vajadzīgi.

Sekundes rit  Mēs piekūstam  Apstāties nevaram tikt Jo sirdis pukstus dzirdam Minūtes skrien Varam iegūt vai pazaudēt Nespēks mūsu lien Sāpes liek visu izkliegt nevarēt Stundas aiziet Mūsu dzīves ritējums Dodiet un piedodiet Tas ir skaistums Dots apskāviens  Nevēlos lai tu nebūtu viens