Mans cerības svētceļojums uz Romu ...
Šis ir tas vārds, kas nāca pār Jeremiju no Tā Kunga:
"Celies un ej podnieka namā, tur Es tev došu Savus norādījumus!"
Tad es iegāju podnieka namā, un redzi, viņš kaut ko darināja ar savu podnieka ripu.
Un, kad trauks, ko viņš darināja, neizdevās, kā tas ar mālu podnieka rokās gadās, tad viņš pataisīja no tā citu trauku, kā tas viņam tieši patika.
Ar šādu domu devos uz kaut ko zināmu, bet tai pašā laikā nezināmu.
No visas sirds es vēlos pateikt paldies tiem, kas iedrošināja mani doties šajā ceļā. Es pirms došanās izjutu šaubas, vai iederēšos tur, jo esmu no vecākiem jauniešiem. Bet jau pēdējā naktī biju ļoti iejutusies kād svarīga daļiņa no grupas!
Tieši daži draugi mani īpaši stiprināja gan caur jokiem un smiekliem, gan lūgšanu, iedrošinājuma vārdiem. Šie jaunieši ir spridzekļi - īpaši viena dalībnieka acīs es ikreiz redzēju spožumu, kas liecināja, ka baznīca ir dzīva un viss notiek tā, kā tam jānotiek! (Draugi H. K. un D. mīļš paldies no sirds ❤️)
Kaut šobrīd acīs ir asaras, ka tas viss ir beidzies, jūtu dziļu mieru. Tagad es zinu, ka vēlos darīt visu Dieva godam un cilvēku labā🙏🏽🤍
Komentāri
Ierakstīt komentāru